Astroselena
Izglītības centrs

Zodiaka zīmju mīti un leģendas

Seno laiku mīti un leģendas radās cilvēces vēstures kultūras rītausmā. Zvaigžņu haosā saskatīja noturīgu cilvēku dzīves attēlojumu un šis redzējums kļuva par universālo astroloģisko simbolu pamatu.

Astroloģijas vēsture nogājusi garu ceļu no rašanās Šumeru valstī, pēc tam, kad Šumeru iekaroja Akada, astroloģiju pārņēma Babilonijas valsts un caur Ēģiptes valsti tā nokļuva senajā Grieķijā un pēc tam Romas impērijā un veiksmīgi nokļuva mūsu dienās. Astroloģija no Senās Ķīnas, Indijas un turku valsts, kuras galvaspilsēta bija Samarkanda, arī ietekmēja mūsdienu astroloģijas zinātnes stāvokli.

Babilonijas valsts karte

Senajiem grieķiem vārda mathesys (matemātika) nozīmēja astroloģiskos aprēķinus. Senatnē zinātne, māksla un reliģija bija vienoti, bet Šumeru civilizācijā astroloģija bija valsts reliģija. Debess ar tās spīdekļiem un zvaigznēm palīdzēja senajiem ļaudīm orientēties laikā un telpā.

Zvaigznāji – antīkajā astroloģijā to bija 48, daļēji tie bija ņemti no babiloniešu astroloģijas, daļēji tie bija grieķu izcelsmes. No 16 .gadsimta gandrīz katrs zvaigžņu atlanta sastādītājs pievienoja dažus zvaigznājus brīvajās vietās debess senajā kartē. Kad visa debess karte bija piepildīta, izveidojās 120 zvaigznāji, tad sāka pārkārtot seno zvaigznāju robežas. Radās nepieciešamība sakārtot šo astroloģijas nozari. Pirmajā Starptautiskajā astronomijas savienības kongresā 1922. gadā pieņēma visām valstīm vienotu 88 zvaigznāju sarakstu ar 47 seniem, 37 jauniem un vēl 4 zvaigznājus no sadalītā Argo Kuģa zvaigznāja.

Mūsu Visumu sauc par Piena Ceļa Galaktiku – no grieķu galaxias (gala – piens).

Piena Ceļš

Senajā Babilonijā pašu garāko zvaigžņu sakopojumu sauca par Debesu Lenti. Senajiem romiešiem un grieķiem mīts kļuva par Dieva Jupitera – Zeva leģendu, kurā Dievs pavēlēja savu dēlu Heraklu-Herkulesu no mirstīgās sievas pielikt pie gulošās Dievietes Hēras, lai baudītu viņas pienu un kļūtu nemirstīgs, bet Hēra pamodās un Heraklu atgrūda, kurš tā arī palika mirstīgs, bet izšļāktais piens izveidoja pie debesīm gaišu joslu. Romieši to nosauca par Via caeli regia – Karalisko debess ceļu. Šis nosaukums pārvērtās Piena Ceļā. Mūsu astroloģijā izmanto tikai Piena Ceļa nogriezni – Via Combusta – Sadegušais ceļš.

Zodiaka zīmes – Orbis Signifer – latīņu nosaukums, Zodiakos Kiklos – Riņķis ar dzīvnieku attēliem – no sengrieķu valodas. No seniem laikiem nakts debesīs zvaigznēs cilvēki saskatīja dzīvniekus, zivis, putnus, savus varoņus un dievus, kurus pacēla tur un padarīja nemirstīgu atmiņā zvaigznāju nosaukumos.

Zodiāks

Varoņi, notikumi, mīti, nostāsti, pagājušo gadsimtu dabas parādības pārveidojās, kļuva par arhetipiem un ir cieši saistīti ar mūsdienu dzīvi, ar paaudžu kolektīvo atmiņu.

Reiz senajā Grieķijā dienas nogalē šķīrās jaunieši un devās uz savām mājām, kāds uz dievišķīgo Olimpu, cits uz zvaigžņotajām debesīm. Un pēkšņi Epafs, Zeva un Io dēls, jautā Faetonam, Heliosa un Klimēnas dēlam, kāpēc tu dzīvo uz zemes, bet ne debesīs? Varbūt tavs tēvs ir vienkāršs mirstīgais, bet ne saules dievs, kā tu to vari pierādīt? Faetons satraucās un izdomāja pierādījumu – lūdza savam tēvam Heliosam vienreiz iedot saules pajūgu vadīt viņa vietā un veikt ceļu pa debesīm viņa vietā, tā kā dēls var darīt to pašu ko tēvs. Kad pajūgs uzšāvās debesīs un pietraucās pie pirmā zvaigznāja, Faetons izbijās no auna un šausmās pagrieza pajūgu uz sāniem, bet arī tur bija briesmoņi – viņš ieraudzīja milzīgu vērsi, vēzi, briesmīga izskata skorpionu, no augšas uz viņu nesās lāči, no viņa mētāšanas aizdegās debesis. Faetons palaida vaļā grožus un zirgi traucās lejā, aizdegās arī zeme. Zemes dieviete Geja lūdza Zevu sadragāt iedomīgā jaunieša pajūgu, lai neļautu lepnuma dēļ iet bojā visam dzīvajam. Ar zibens triecienu Zevs sašķēla Faetona pajūgu. Atliekas iekrita Eridānas upē, Faetons aizgāja bojā. Helioss veselu dienu neparādījās debesīs, tikai ugunsgrēka uguns apgaismoja zemi. Faetonam bija draugs Kiki, kuram nebija svarīgi kā dēls bija Faetons, bet ciešanas viņa zaudējuma dēļ bija tik neremdināmas, ka dievi viņu pārvērta sniegbaltā gulbī un novietoja debesīs, lai blakus Piena ceļam tas lidotu kā Gulbja zvaigznājs.

Faetona māsas Heliādes ilgi viņu apraudāja upes krastā. Viņas tika pārvērstas papelēs un viņu asaras kļuva par dzintariem. Kas tad tik nāvīgi izbiedēja pašpārliecināto jaunekli Faetonu, kādus briesmīgus dzīvniekus viņš ieraudzīja sava tēva Heliosa-Saules ikdienas ceļā.

Sebastiano Ricci - The Fall of Phaeton

Zodiaka zvaigznājs Auns

Babilonijas astronomijā Auna vietā atradās zvaigznājs Algotats Strādnieks. Antīkajā mitoloģijā šis Auns asociējās ar spārnotu zeltainicirtaino aunu, uz kura Tēbu mītiskā valdnieka Adamanta bērni Trikss un Helpa, glābjoties no nāves, bēga uz Kolhīdu Helpa aizgāja bojā, iekrītot jūras šauruma ūdeņos, kurš ieguva viņas vārdu Helesponts – mūsdienās Dardanels. Trikss veiksmīgi nokļuva Kolhīdā, bet pēc Zelta Auādas pēc kāda laika devās ceļā varonīgie argonāti – Jasons, Orfejs, Odisejs un daudzi citi seno laiku mītiskie varoņi.
Auna zvaigznāja alfa zvaigzne – Hamals (Auns no senarābu valodas).

Zodiaka zvaigznājs Vērsis

Senajā Babilonijā zvaigznāju sauca Debesu Bullis. Grieķu mitoloģijā Vērsis- baltsniegotais vērsis, kurā pārvērtās Zevs, lai nozagtu daiļo Eiropu, feniķiešu valdnieka Agenora meitu, un ar to pārpeldētu uz Krētas salu. Eiropa dzemdēja Minosu, kurš no Zeva dāvinājumā saņēma scepteri un kļuva par Krētas valdnieku. Minoss vienreiz nomainīja skaistuli bulli uz mazāk skaistu. Tas izraisīja jūras dieva Poseidona dusmas un viņš uzsūtīja bullim trakulību, bet Minosa sievai Pasitajai iedvesa kaislību pret bulli. No šīs kaislības dzima Minotaurs – cilvēks ar vērša galvu. Vērša zvaigznājā atrodas zvaogžņu kopas Hiādes un Plejādes, kuras jau bija pazīstamas senajos laikos. Vērša zvaigznāja alfa zvaigzne – Aldebarāns (nākošā, kas seko Plejādēm) – Austrumu Sargs, kas projecējas Dvīņu 10. grādā un atrodas uz Katastrofu Ass.

Zodiaka zvaigznājs Dvīņi

Šo ziemeļu puslodes zvaigznāju pazina senajā Babilonijā kā Lielos Dvīņus. Grieķijā tas asociējās ar mītiskajiem Dioskūrū brāļiem Kastoru un Polidevu (Polukss), Spartas valdnieces Ledijas dēliem. Zeva dēls Polidevs ir nemirstīgs, bet Kastors – Tindareja dēls ir mirstīgs. Zevam cilvēka veidolā neizdevās savaldzināt nepieejamo valdnieci, tāpēc viņam vajadzēja pieņemt ievainotā Gulbja veidolu un Leda līdzjūtības dēļ pietuvināja un apkampa daiļo putnu. Dvīņi piedalījās Trojas karā un piedalījās braucienā pēc Zelta Aunādas. Kastors kā zirgu savaldītājs, Poluks kā dūru cīnītājs. Strīdā par buļļu ganāmpulka sadali Kastoru nogalināja. Polidevs aiz mīlestības pret brāli dāvāja viņam daļu savas nemirstības. Viņi abi pārmaiņus rīta un vakara veidolā parādās debesīs. Šajā teikā atrodamai dievišķo dvīņu godināšanas elementi, kā cilvēka - karavīru, jātnieku, jūrnieku palīdzētājiem. Mīta motīvs ir par dzīves un nāves, gaismas un tumsas periodisko maiņu, nāves valsts un Olimpa secīgu maiņu.
Dvīņu zvaigznāja alfa zvaigzne – Kastors.
Dvīņu zvaigznāja betas zvaigzne – Polluks.

Zodiaka zvaigznājs Vēzis

Senajā Babilonijā šo zvaigznāju sauca Krabis, bet vēlāk sauca par Mākslas arodu zvaigznāju. Ēģiptē to sauca Vabole skarabejs un to uzskatīja par svētu un tas personificēja austošo Sauli. Grieķu mitoloģijā tas bija vēzis, kurš pēc Hēras pavēles izlīda no purva cīņas laikā starp Heraklu un Lernejas Hidru un iekodās tam pēdā. Pateicībā par uzticīgo kalpošanu Hēra vēzi novietoja debesīs. Par Vēža zīmes sākumu kalpo vasaras saulstāvju punkts. Saule savā gadskārtējā kustībā beidz kustību uz ziemeļiem un sāk nolaišanos uz dienvidiem, Dažiem gudrgalvjiem tāda izpratne par Saules kustību izraisīja zīmes nosaukumu Vēzis, kurš rāpjas atpakaļ.
Zvaigznāja alfa zvaigzne – Akubens – (Vēža Spaile).

Zodiaka zvaigznājs Lauva

Senās Babilonijas zvaigznājā Lielais Suns ietilpst divi zvaigznāji Lauva un Mazā Lauva. Grieķu mitoloģijā šis Lauva pazīstams kā Nemejas Lauva, kuru dzemdēja Titons un Ehidna. Dzīvniekam bija izturīgs kažoks, kuru nevarēja caurdurt ar bultu, tāpēc Herakls viņu nožņaudza ar rokām. Uzvara par šo spēcīgo un briesmīgo zvēru, visu dzīvnieku karali, kalpoja par iesākumu Herakla divpadsmit varoņdarbiem. Zvaigznāja Lauva alfa zvaigzne – Reguls – (Lauvas Sirds) – Ziemeļu sargs.

Zodiakā zvaigznājs Jaunava

Senajā Babilonijā zvaigznāju sauca Vārpa. Debesu kartēs attēlota jaunava ar kviešu vārpu rokās. Senie grieķi saistīja šo zvaigznāju ar dievieti Temīdu, ar viņas meitu Astreju – taisnības dievieti, un ar Erigonu – gana Ikāra meitu – Zvaigznājs Vēršu Dzinējs. Skumju un aizkustinājuma pilna ir Erigonas liktenis. Viņa varēja tikai ar sava suņa palīdzību atrast sava tēva līķi, kuru mednieki nosita un noslēpa. No bēdām viņa pakārās. Šis skumjais stāsts ir iemūžināts mūsu nakts debesīs.
Jaunavas zvaigznāja alfa zvaigzne – Spika – (Vārpa).

Zodiaka zvaigznājs Skorpions

Zvaigznājs, kurš ietilpst daudzas spožas zvaigznes, zem šī nosaukuma bija pazīstams no seniem laikiem. Grieķiem šis zvaigznājs saistīts ar milzīgu skorpionu, kuru dusmās dieviete Artemīda sūtīja nogalināt mednieku Orionu un līdz pat mūsu dienām šis skorpions vajā naksnīgajās debesīs Orionu.
Zvaigznāja Skorpions alfa zvaigaisne – Antaress – (Skorpiona Sirds) senos laikos saucās Rietumu Bulta. Šis sarkano gāzu gigants 10 grādos Strēlniekā atrodas uz Katastrofu ass.

Zodiaka zvaigznājs Svari

Kādreiz Svari bija daļa no Skorpiona zvaigznāja, tā spīlēm un saucās – Skorpiona Spīles. Grieķu mitoloģija šo zvaigznāju saista ar taisnības dievieti Temīdu vai ar auglības Demetras svariem, Jaunavas zvaigznāju.
Svaru zvaigznāja alfa zvaigzne – Elgenuba Spīle – (Ziemeļu Spīle).

Zodiaka zvaigznājs Strēlnieks

Senās Babilonijas astroloģijā zvaigznāju attēloja kā spārnotu kentauru ar loku rokās. Grieķijā Strēlniekā saskatīja kentauru Hironu, debess sfēras – ierīce zvaigžņotās debess pētīšanai, mītisko izgudrotāju. Viņš bija seno grieķu varoņu. – Herakla, Ahilla, Jasona, brāļu Dioskūru, dziednieka Asklēpija skolotājs un audzinātājs.
Strēlnieka zvaigznāja alfa zvaigzne – Rukbats al Rāmī - (Strēlnieka Celis).

Zodiaka zvaigznājs Mežāzis

Zvaigznājs Kazas-zivs izskatā atrodama jau Senās Babilonijas astroloģijā. No turienes tā nokļuva Ēģiptē u Grieķijā. Tā ir nodeva tiem laikiem, kad dzīve bija saistīta ar ūdeni un kad pakāpeniski notika dievību metaforiskas pārvērtības no ūdens uz zemes dieviem. Grieķu nosaukums zvaigznājam Capercornu nozīmē – Kazas Ragu. Antīkajos laikos tas bija nimfas Amaltejas kazas rags vai pati Amalteja, kura izbaroja ar savu pienu mazuli Zevu, kad Reja viņu slēpa no Krona-Saturna Krēta salas alā. Kad Amaltejai salūza rags, Zevs pārvērta to par pazīstamo Pārpilnības Ragu.
Mēžāža zvaigznāja alfa zvaigzne - Hieda vai Alhieda – (Kazlēns).

Zodiaka zvaigznājs Ūdensvīrs

Zvaigznājs zem nosaukuma – Dižais Cilvēks – meklējams astroloģijas senbabilonijas periodā. Dievības senākais attēlojums, kurš lej ūdeni, atrodams Senās Ēģiptes Denderas zodiakā. Antīkajos laikos zvaigznājā saredzēja Hanimedu, Zeva-Jupitera mīluli un vīna smēlēju, kuru viņš nolaupīja no zemes un uznesa debesīs, pārvēršot Ūdensvīra zvaigznājā.
Pēc cita mīta – tas ir Prometeja dēls Deukalions, viņš ar sievu Pirru divatā pārdzīvoja plūdus, kurus izraisīja Zeva dusmas.
Ūdensvīra zvaigznāja alfa zvaigzne – Sadalmeliks – (Valstu Laime).

Zodiakālais zvaigznājs Zivis

Zvaigznājs sastāv no divām asterizmām – Ziemeļu Zivs un Rietumu Zivs (vai Dienvidu Zivs). Zvaigznājs pazīstams kopš Senās Babilonijas laikiem un saucās Astes, tā kā to stādījās priekšā divas zivis, kuras aiz astēm sasaista lente, lai nepazaudētu cits citu. Grieķu mitoloģijā šo zvaigznāju saistīja ar dievieti Afrodīti un viņas dēlu Errotu (Venēra un Amūrs romiešiem), kurus Zevs (Jupiters) pārvērta zivīs, lai tos paglābtu no milža Titona.
Astroloģijā izmanto zvaigzni Alrišu – tulkojumā no senbabiloniešu un šumeru valodām Mezgls vai Virve (zvaigznāja alfa), kura atrodas lentes mezglā.
No Dienvidu Zivs izmanto zvaigzni Fomalhautu (Zivs mute). Senatnē šo zvaigzni sauca – Dienvidu Sargs, kurš bija viena no četriem debesspušu sargiem.